Apziņa un Bezapziņa.

Termini angļu valodā.

Apziņa - Conscious; Consciousness; 

Bezapziņa - Unconscious, Unconsciousness .

Termini vācu valodā.

Apziņa - BewussteBewusstsein,

Bezapziņa -Unbewusste, Unterbewusstsein

Termini krievu valodā.

Apziņa - Сознание, Сознательное

Bezapziņa - Безсознательное

Termini latviešu valodā. 

Latviešu valodā ar līdzvērtīgu nozīmi tiek izmantoti vārdi zemapziņa, bezapziņa un neapzināts, neapzinātais. Vārdu neapzināts, neapzinātais lietošana ir salīdzinoši skaidra, jo to pamatā lieto kā īpašības vārdu - neapzinātais materiāls, neapzināts impulss, tas notika neapzināti utt. Vai kā darbības vārdu - Es to neapzinājos. Terminu  Zemapziņas un Bezapziņas  lietošana ir līdzvērtīga un vienlīdz sastopami abi jēdzieni. Tā piemēram, K.G.Junga darbu tulkotājs, profesors I.Šuvajevs , apzīmējot apziņas pretmetu ne-apzināto, izmanto vārdu bezapziņa. Bezapziņa , tātad, kaut kas bez apzinātā jeb apzinātajam nepieejams, klāt neesošs. Cilvēks dzīves laikā var palielināt psihes apzināto daļu, bet jebkurā gadījumā būs daļa, kur apziņai nav iespējams piekļūt. Tā ir bez apziņas zona. 

Savukārt, vārds zemapziņa  norāda  uz kaut kā atrašanos zem apziņas. Apziņa pastāv pati par sevi, bet ir kaut kas zem (apakš) apziņas, kaut arī vertikālās attiecības starp apzināto un neapzināto nav nosakāmas, bet drīzāk ir simboliskas. Vertikāla pretnostatīšana daļēji varētu būt arī vēsturiski noteikta, ņemot vērā Eiropas kultūras augsti vērtēto apziņas, saprāta radīto un tā nostādīšanu augstāk pār "citādākām", neracionālām psihes realitātēm. Otrs vēsturiskais aspekts, kas aplūkojams simboliskā vertikālē, noteikti ir pašas psihes attīstības process. Ja mēs aplūkojam psihes attīstību un veidojam vertikālu, augšupejošu attīstības līkni, tad apziņa noteikti ir vēlāks psihes veidojums un atrastos līknes augšpusē.  Interesanti, ka dažādos psihes grafiskajos attēlojumos attiecības starp apzināto un neapzināto tā arī tiek attēlotas: apzinātais augšpusē, ne-apzinātais apakšpusē. Slavenais psihes salīdzinājums ar aisbergu ļoti tēlaini palīdz apjaust "redzamā un neredzamā" esamību psihē, kur apzinātais ir aisberga redzamā daļa, bet daudz lielāka ir neredzamā daļa, aisberga apakšpuse. Iespējams, korekts nosaukums būtu arī aiz-apziņa - nostādot neapzināto nevis vertikālā hierarhijā ar apzināto, bet horizontālā - kaut kas aiz apzinātā. 

Junga analītiskās psiholoģijas, dzīļu psiholoģijas attīstībā liela loma ir bezapziņas izpētei un izpratnei, ja ne viss svarīgākā. Apziņas un bezapziņas izpēte ir saistīta ar daudziem šķēršļiem, jo mēs pētām paši sevi, savu psihi. Attēlā redzamais nīderlandiešu grafiķa M.Ešera slavenais darbs "Zīmējošās rokas" palīdz simboliski ieraudzīt "pašzīmēšanas paradoksu", kas vienmēr bijis un pastāv cilvēka psihes, apziņas un bezapziņas pētniecībā.   

K.G.Jungs Tavistokas lekcijās vērš uzmanību, ka, lai arī psiholoģijā un psihoterapijā psihe ir pētnieciskais objekts, kas tiek pētīts, psihe ir arī subjekts, pateicoties kam mēs varam pētīt paši sevi un subjekts, kas pēta pats sevi. Tātad, būtībā kā Ēšera zīmējumā: roka, kura zīmē roku, kura zīmē pašu... Vēl vairāk, Jungs uzsver, ka mēs nevaram bezapziņu pētīt tieši un nepastarpināti, jo tā atrodas ārpus apziņas un mums nav tiešas pieejas bezapziņai.  

Jebkurš apgalvojums par bezapziņu pieder apziņai. 
Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem un kritiskiem 
savos spriedumos par bezapziņu.

Kas ir apziņa un bezapziņa?

Junga analītiskajā psiholoģijā, psihe kā veselums sastāv no divām atšķirīgām daļām – apziņas un bezapziņas. Dažādos psiholoģijas virzienos pastāv diezgan liela vienotība par šādu psihes dalījumu. Atšķirības viedokļos protams pastāv, bet tās vairāk skar apziņas, bezapziņas detalizētākus raksturojumus. Līdzīgi kā tas, ka Zemes griežas ap Sauli ne vienmēr ir bijis vispārzināms, arī apziņas un bezapziņas jēdzieni cilvēcei ir pietiekami jauni un vēl neizpētīti. Īpaši, ja runa ir par bezapziņu. Dzīļu psiholoģijas virzienu, (Freida psihoanalīze, Junga analītiskā psiholoģija, Adlera individuālpsiholoģija) galvenā pētnieciskā interese ir bezapziņa: bezapziņas attīstība un izpausme, bezapziņas valoda, neapzinātie konflikti, bezapziņas attiecības ar Ego/apziņu, psihes aizsardzības mehānismi utt. Līdz ar to varētu teikt, ka dzīļu psiholoģijā ir mazāka interese Apziņas un Ego pētniecībai. 

Apziņa. 


Bezapziņa.



Sadaļas raksti pakāpeniski papildinās.


Izmantotās atsauces:

Stein M. Jungian's map of soul. - USA, Carus Publish.,Company -1998., 244 p.

Холл Дж. Введение в юнгианскую терапию. -М.: "Класс", 2006. -188с.

Стайн М. Юнгианская карта души. Введение в аналитическую психологию. -М.:"Когито Центр", 2010. -256 с.

Юнг К.Г. Сознание и Бессознательное: Сборник/пер.с англ. - СПб.: Университеская книга, 1997. -554 с.

Юнг К.Г. Психология Бессознательного. Пер.с нем. -М.: Канон, 1994. -320 с. 

Titulattēls aizgūts no seno fotogrāfiju mājas lapas superretro.com

M.Ešera darba digitālais attēls aizgūts no M.Ešera darbu oficiālās mājas lapas http://www.mcescher.com/ 

 .