Arhetips

Arhetipi ir viena no interesantākajām Junga analītiskās psiholoģijas sadaļām. Jungs pētot cilvēka psihisko dzīvi konstatēja, ka bieži ir jāsastopas ar noturīgiem motīviem un simboliem, kuri atkārtojas dažādās kultūrās un dažādos laikmetos.  

Arhetipi ir psihes veidojumi, motīvi un kombinācijas, kam raksturīga visuresamība. Dažādu tautību cilvēki, dažādos laikos pret daudzām cilvēces parādībām izturas līdzīgi, kaut arī viņu tautas, kultūras savā starpā nav tikušās. 

Sākumā Jungs šo fenomenu dēvēja par "pirmtēlu" (Urbilde) , vēlāk par kolektīvās bezapziņas dominantēm. Tikai 1919.gadā Jungs palika pie nosaukuma arhetips (archetypen). Arhetips  no grieķu valodas  (gr. archetypos) nozīmē  pirmtēls.  Vārds arhetips ir no Platona darbiem patapināts termins, kas apzīmē universālus simboliskus tēlus. Jungs pats norāda, ka jēdzienu aizguvis no Platona darba "Corpus Hermeticum", kur dievs tiek saukts par arhetipisko gaismu.

Arhetips ir vissenākā un universālākā domāšanas forma. Šie kolektīvās bezapziņas veidotie un uzturētie pirmtēli, pirmatnējie modeļi plaši izpaužas tautu mītos, pasakās, tautasdziesmās, sapņos un arī mākslā. Mūsdienu pasaule arī ir piesātināta ar arhetipiskiem tēliem caur reklāmām, kino, literatūru, protams, arī sapņiem un psihozēm. 

Arhetipi nav kā iedzimti instinkti, lai arī Jungs pats dažkārt nedaudz pietuvina arhetipus instinkta izpratnei, traktēdams to kā sava veida pattern of behaviour  t.i. pamata uzvedības modeļiem. Neskatoties uz to, ka arhetips ir universāls, eksistējošs caur visiem cilvēkiem visās kultūrās un visos laikos, tomēr to nevajadzētu uztvert kā instinktu, kas ir vairāk attiecināms uz cilvēka fiziskām dziņām un pamatvajadzībām. 

Arhetips pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Arhetips ir morāli indiferents, kas tikai sastopoties ar apziņu kļūst labs vai slikts vai kļūst par pretrunīgu divejādību. Arhetipi ir psihes orgāni, kas garantē dzīves līdzsvarotību un "glābj" dzīves ekstremālās, nezināmās situācijās, taču, ja tie pārpludina dzīvi, tad draud neiroze, psihoze vai pat bojāeja. Arhetipi var aizraut cilvēku, jo tiem piemītošā lielā enerģija var aizraut cilvēku sev līdzi, radot gan skolotājus, praviešus, gan arī tirānus un dzīvei nepiemērotos upurus. Pēc Junga, pats individuācijas process ir arhetips - Varoņa ceļš, kurā jāiziet daudzas grūtības, lai iegūtu dārgumus.

Pēc Junga galvenie arhetipi ir Persona, Ēna, Anima/Animus, Patība , Gudrais vīrs un Lielā māte, Bērns, Triksteris u.c. Kopumā arhetipu skaits ir ļoti liels un katrs no tiem ir vairāk vai mazāk aktuāls dažādos cilvēka dzīves periodos.  

Jungian.lv pakāpeniski iepazīstinās ar šiem un citiem arhetipiem gan Dvēseles kartes sadaļā, gan Simbolu sadaļā.

Jungiānismam attīstoties, veidojās trīs skolas, jungiānisma virzieni jeb kā paši jungiāņi dēvē - Post-Jungiānisma pieejas (Post-Jungian approaches): Attīstības skola (Developmental approache), Klasiskā (Classical approache))   un Arhetipiskā (Archetypal approache).  Šajā sadaļā katru no pieejām sīkāk neraksturošu, bet vēlos pievērst uzmanību tieši arhetipiskajam virzienam. 

Arhetipiskās psiholoģijas virzienu jungiānismā 1960-jos attīstīja analītiķis Džeims Hillmans (James Hillman).

1. attēls. Izmantots grupas King Crimson albūma In the Wake of Poseidon  noformējums. Albūma vizuālajā noformējumā tika izmantota T.Džonga (Tammo De Jongh , 1967) zīmējums 12 arhetipi vai 12 cilvēces sejas.

C.G.Jung. The Collected Works of C. G. Jung, No. 9 : The Archetypes and the Collective Unconscious.

Jungs K.G. Dvēseles pasaule. Sastādījis I.Šuvajevs. - R.: Spektrs, 1994. -216 lpp.  I.Šuvajeva  raksts "Junga pasaule" par Junga analītiskās psiholoģijas veidošanos un galvenajiem K.G.Junga jēdzieniem, 194.-216.lpp.

Rubenis A. 20.gadsimta kultūra Eiropā. - R.: Apgāds Zvaigzne ABC, 2004. - 455 lpp.

К.Г.Юнг. Душа и миф. -М.: АСТ, Мн.: Харвест, 2005.-400 с.

К.Г.Юнг. Архетип и символ. -М.: Канон+, 2015. -336с. 

Хилман Джеимс. Архетипическая психология. Пер.с англ. -М.: Когито центр.-2006., 351 с.