Sandplay
Dora Kalff  ir smilšu spēles terapijas pamatlicēja.

Kas ir raksturīgs smilšu spēlei?

Laikam pirmais, ko visi ievēro ienākot smilšu spēles kabinetā ir daudzās miniatūrās figūriņas un dabas materiāli, kuri novietoti gan uz plauktiem, galdiem, palodzēm un bieži vien arī grīdas. Daudzās  FIGŪRIŅAS ir viena no spilgtām smilšu spēles identitātēm. To daudzumam ir sava nozīme, jo figūriņām ir jābūt pēc noteiktas klasifikācijas (cilvēki, zvēri, mašīnas, mājas, koki u.c.) un dažādās izpausmēs (pasaku un mūsdienu personāži, stāvoši un guļoši cilvēki ar dažādām izteiksmēm, dabas un sintētiskie materiāli, dažādu stilu un laikmetu mājas utt.).

Attēlā redzamās figūriņas ir no sieviešu pasaku, mītisko un reliģiozo tēlu plauktiņa. Cik te var redzēt, tur ir gan St.Marija, Sniegbaltīte, gan Gorgona un Nāriņa, kā arī daudz citi tēli, kas sastopami pasaules kultūru pasakās, mītos u.c.. 

Figūriņām ir jābūt dažādām, bet tas nenozīmē, ka smilšu spēles speciālists vienkārši ieiet un izpērk visas figūriņas, kuras nav lielākas par 12 cm. Katrs smiltinieks savu kolekciju veido pakāpeniski un īpaši meklē konkrētas figūriņas, izmeklē tās, ved vai pasūta no visas pasaules.  Lai arī kolekcija tiek veidota pēc vienas klasifikācijas, tomēr katra figūriņu kolekcija ir individuāla, atšķirīga un atbilstīga katra speciālista personībai un klientu lokam. Figūriņas pašas par sevi un to lielais daudzums ir viens no smilšu spēles raksturojumiem pēc kā to var atpazīt.


Augšējā attēlā redzamā mana kabineta daļa ir diezgan tipiska smilšu spēles terapijai. Tajā ir plaukti ar daudz figūriņām un smilšu kaste.


Citāts no D.Kalfas grāmatas "Smilšu spēle: Psihoterapeitiska pieeja psihei": "Manā rotaļu istabā ir daudz lietu: krāsas, māli, mozaīka, ģipsis u. c. Tie aicinoši izvietoti atklātā veidā uz liela galda. Smilšu kastes ir cieši līdzās un uz plaukta ir simtiem mazu figūriņu, kas gatavotas no svina vai citiem materiāliem. Tur ir ne tikai moderno laiku dažādu tipu un profesiju cilvēki, bet arī personības no pagājušajiem gadsimtiem. Tur ir savvaļas un mājas dzīvnieki, dažādu stilu mājas, koki, krūmi, puķes, žogi, luksofori, vieglās automašīnas, vilcieni, veci rati un laivas. Īsāk sakot, viss, kas pastāv pasaulē, arī fantāzijā ir kļuvis pieejams. Visi iepriekš uzskaitītie priekšmeti ir materiāli, ko Dr. Lovenfelde savāca savai „Pasaules tehnikai”. Viņa saprata, kā sevi pasniegt bērna pasaulē. Ar atjautīgu intuīciju viņa radīja spēli, kas dod iespēju bērnam būvēt pasauli, viņa pasauli, smilšu kastē."

Katra figūriņa katrā smilšu bildē nes savu simbolisko nozīmi.  

Kad cilvēks ir aplūkojis figūriņas, viņš kabinetā pamana SMILŠU KASTES . Parasti tikai tās aplūkojot, jau nemanot ieslīd roka smiltīs, veidojas kādi raksti, rodas sajūtas un asociācijas. Smilšu kastes ir viens no tipiskiem smilšu spēles raksturojumiem. Tās visur būs vienādos izmēros (D.Kalfas noteiktais 57 x 72 x 7 cm,) un vienādās krāsās - gaiši zilais un tumši zilais. Kastes izmērs atbilst redzes leņķim, lai ar vienu skatienu varētu aptvert visu bildi. Zilā krāsa pati par sevi ir simbols un apvieno gan ūdens, gan debesu krāsu. Tādējādi, pastumjot smiltis un atsedzot zilo pamatu veidojas asociācija par  ūdens tilpni un kastes sāni rada sajūtu par debesīm. Tā top pasaule!

Kastes var būt no dažādiem materiāliem un dažāda augstuma. Arī smiltis, ko izmanto, var būt diezgan dažādas tonalitātes: no gandrīz baltām, līdz rūsgani brūnām, un dažāda raupjuma. Lielākoties tās ir jūras, bet izmanto arī ezeru smiltis. Tās tiek attīrītas un regulāri mainītas. Kolēģi no valstīm, kurās nav jūras tuvuma smiltis apdedzina cepeškrāsnī, lai tās attīrītu. Pēc manas pieredzes smiltis ir jāatjaunina ne retāk kā pusgadā, bet ja tās dabū "daudz strādāt" , tad pat biežāk. Smiltis, kuras es jūtu, ka jāmaina es saucu par nogurušām smiltīm. To ir grūtāk izskaidrot racionāli, bet es uzticos savai sajūtai. Tiešām, arī klienti nogurušās smiltīs strādā retāk un izvēlas otru kasti. Smilšu kabinetā lielākoties ir divas vai vairāk kastes. 

Viena ir slapjo smilšu kaste, kurā var liet ūdeni un otra ir sausā kaste. Ja Jums pirmā fantāzija ir, ka tikai bērniem patīk slapjās smiltīs, tad Jūs kļūdieties. Simbolu sadaļā noteikti es sagatavošu vienu īpašu rakstu par smiltīm kā simbolu, jo smiltis arī ir nozīmīgs elements.

Nākamais solis, iepazīstoties ar smilšu spēli, pēc figūriņu un smilšu kastes aplūkošanas, bieži ir jautājumi par smilšu spēles terapijas PROCESU: "Kā tas notiek? Vai Jūs uzdosiet man tēmu? Vai Jūs varēsiet pateikt, ko es esmu uzlicis? Ko man tas dos?" un daudz citi jautājumi.  

Jungiansandplay.lv smilšu spēles un psihoterapijas procesam ir veltīta liela daļa. Tādēļ šajā sadaļā tikai nedaudz ieskicēšu galvenos smilšu spēles procesa elementus.

Pirmkārt, iesaku noskatīties psihoterapeites, smilšu spēles terapeites Patrīcijas Dunn-Firsteinas video, kurā viņa ļoti uzskatāmā veidā palīdz ieraudzīt smilšu spēli procesā, kā arī dod komentārus par smilšu spēles pamata nosacījumiem. Video dod iespēju salīdzinoši īsā laikā sajust smilšu spēli. Video ir gandrīz 9 minūtes garš un angļu valodā, bet iesaku apskatīties arī, ja angļu nav jūsējā. 

Īsumā, kā notiek pats smilšu bilžu radīšanas process? Smilšu spēles procesam ir raksturīgi, ka sākotnējais uzdevums bildes tematikai netiek dots. Uzdevums varētu būt pieņemams izņēmumu situācijās (piem., krīze, sērošana u.c.). Tas smilšu spēles procesu atšķir no citām smilšu un figūriņu izmantošanas pieejām, kā arī no diagnostiskajām pieejām smilšu spēlē.

Tavā rīcībā ir brīva smilšu kastes izvēle un telpa tajā. Varbūt gribas veidot tikai smiltis? Jā! Ļaujies! No tā var izdoties kāda interesanta pasaule. Apkārt ir daudzās figūriņas ar kurām jau esi iepazinies!  Ieklausies sevī! Kādi stāsti, tēli un jūtas nāk pie Tevis? Kuras figūriņas šodien uzrunā vairāk un gribas izvēlēties?  

Veidojot smiltis, atrodot figūriņām vietu, klusumā top kāda pasaule.  Klusumā top! Smilšu spēles procesam ir raksturīgi, ka smilšu spēles terapeits nekomentē, nerunā, neiejaucas ar runāšanu, jautājumiem, kamēr top bilde. Saruna par bildi notiek jau pēc tam, kad bilde ir pabeigta. Bildes nosaukums un stāsts nav kāda instrukcijas prasība, tas notiek pietiekoši dabīgi un ir reizes, kad stāsta nav. Tad, klusumā vērojam bildi un dažkārt Viss Ir, Viss ir skaidrs arī bez vārdiem.

Pēc smilšu bildes radīšanas, pēc stāsta vai tikai bildes nosaukuma, smilšu bilde tiek fotografēta. Fotogrāfijas smilšu spēles terapeits nedrīkst publicēt un, ja tas ir nepieciešams pētnieciskos nolūkos, grāmatas rakstā vai prezentācijā, tad noteikti ir jāprasa klienta atļauja. Starptautiskais un Latvijas Smilšu spēles terapeitu, smilšu spēles metodes praktizētāju ētikas kodekss aizliedz jebkādā veidā izmantot klientu smilšu bildes bez īpaša saskaņojuma.

Fotografēšana ir nepieciešama, jo tas dod iespēju redzēt kopējās izmaiņas un procesu dinamikā. Fotografēšana un smilšu bildes stāsta pierakstīšana ir vienīgie, kas piefiksē smilšu bildes esamību. Pēc klienta aiziešanas, smilšu bilde tiek nojaukta.To vienmēr dara terapeits. 

Kad pienācis smilšu spēles terapijas procesa noslēgums, kas var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem, tad parasti ar klientu vienojas par smilšu bilžu skatīšanās sesiju (vai vairākām). Noslēdzošā smilšu bilžu skatīšanās var nebūt uzreiz pēc terapijas procesa noslēguma. Dažkārt bildes tiek skatītas pat pēc vairākiem gadiem.  

Par smilšu spēli kopumā

Kad man klienti, draugi un paziņas jautā, kas ir smilšu spēle, neskatoties, ka 10 gadus ar to nodarbojos, man ne tikai nav iestrādājusies viena atbilde, bet gandrīz vienmēr, uz kādu brīdi, es esmu klusumā. Esmu gan pārdomās, gan kādā apbrīnas un cieņas pilnā klusumā, gan nedaudz apjukuma klusumā, jo izstāstīt smilšu spēli nevar. Nevar izstāstīt tā ātri un virspusēji, jo smilšu spēle ir vesela pasaule. 

Klusums ir svarīgs smilšu spēlē. Smilšu spēli nevar izstāstīt, bet var izspēlēt, var pabūt klusumā, procesā, kā arī vērojot smilšu bildes īpašo stāstu. Caur būšanu klusumā var nonākt dziļā kontaktā ar sevi. D.Kalff klusumu smilšu spēlē uzskatīja par ļoti nozīmīgu veiksmīgam terapeitiskam procesam. Dažkārt smilšu spēles terapiju sauc par klusuma terapiju (Silence therapy) 

Smilšu spēles ciešā saistība ar bezapziņu, racionālajam prātam bieži rada, sajūtu par kaut ko nesaprotamu, aizplīvurotu un pat nedaudz mistisku. Patiesībā smilšu spēles terapija ir diezgan daudz  pētīta un tās efektivitāte ir pierādīta zinātniski. Sadaļā Saites par smilšu spēli ir apkopots lielākais vairums smilšu spēles terapijas organizāciju mājas lapas, kurās papildus var iepazīties ar smilšu spēles vēsturi, attīstītājiem un pētījumiem. 

Latvijas smilšu spēles terapijas biedrības (LSST) mājas lapā var iepazīties ar lielisku ieskatu smilšu spēles terapijas attīstības vēsturē. Tādēļ lielu akcentu uz vēstures pārstāstu nelikšu. Smilšu spēles vēstures interesentiem iesaku sākt ar Mitchel R.R.., Friedman H.S. Sandplay: Past, Present, Future lasīšanu.

Smilšu spēles dibinātāja  Dora Kalfa (Dora Kalff, 1904.-1990.) bija viena no pirmajām K.G.Junga skolniecēm, kura attīstīja Junga analītisko psiholoģiju darbā ar bērniem. Mūsdienās tas nav nekas neparasts vai ārkārtas un jungiānisti strādā ar dažāda vecuma klientiem. Taču pagājušā gadsimta 50-tajos gados tā bija diezgan liela novitāte - K.G.Junga analītiskā psiholoģija, apvienojumā ar smilšu bilžu likšanu var tikt pielietojama, un ar labiem rezultātiem, bērnu dziedināšanā.

Pati ideja par smilšu, ūdens un figūriņu izmantošanu radās Anglijā. Kā terapeitisku metodi to attīstīja, viena no Anglijas bērnu psihoterapijas aizsācējām, Margareta Lovenfelde (Margaret Lowenfeld, 1890-1973.)

Smilšu spēles rašanos ietekmēja D.Kalfas personība, aizraušanās ar jungiānismu un budismu, kā arī viņas īpašās spējas saskatīt bērnu vajadzības. 

Strādājot ar Pasaules Tehniku Anglijā un vēlāk savā praksē Zolikonā, Šveicē, Dora Kalfa redzēja, ka tas, ko bērni radīja smilšu kastē atbilst individuācijas psihiskajiem procesiem, kurus bija aprakstījis K.G.Jungs. Un tā, izmantojot Junga analītisko bāzes izglītību un Lovenfeldes "Pasaules tehniku", Dora Kalfa izveidoja jaunu klīnisku dimensiju, savienojot simbolisko arhetipisko orientāciju ar Lovenfeldes perspektīvu. 

Vēlāk smilšu spēle dabīgi attīstījās darbā ne tikai ar bērniem, bet arī ar jauniešiem un pieaugušajiem. Patiesībā smilšu spēles vecuma ierobežojumi ir mazākā vecumā, kad ir jāvērtē vai bērns spēj veidot smilšu bildi. Tas ir aptuveni no 4-5 gadu vecuma. Precīzi to ir grūti noteikt, jo katrs bērns attīstās nedaudz savā tempā. Mazākiem bērniem vai tiem, kuriem ir grūti ar smilšu bildes radīšanu, piemērotāka būs spēļu terapija, Teraspēle, Marte Meo, kādi mākslas terapijas virzieni: darbošanās ar mālu, krāsām, ūdeni  u.c. Dažkārt, ar bērniem 4-5 gadu vecumā, sākumā ir daudz spēles gan kastēs, gan uz grīdas, līdz pakāpeniski un dabīgi bērns pats nonāk līdz statiskas smilšu bildes likšanai jau smilšu kastē.

Citi vecuma ierobežojumi smilšu spēlei nav. Katrā vecumā, attīstības etapā smilšu spēle paver dažādas iespējas.

Aicinu noskatīties Amerikas smilšu spēles terapeitu asociācijas izveidoto 30 minūšu video ar nosaukumu "Kas ir smilšu spēle?". Video ir intervijas ar pieredzējušiem ASV junga analītiķiem smilšu spēles terapeitiem un skolotājiem. Video sniedz daudzas atbildes par to kā smilšu spēle iedarbojas.



Latvijā smilšu spēles terapijas attīstībā viss nozīmīgākais cilvēks ir Vācijas ģimenes terapeite, smilšu spēles terapeite, kā arī ilgus gadus Vācijas smilšu spēles terapijas asociācijas vadītāja, smilšu spēles skolotāja Linde fon Keizerlinga (Linde von Keyserlingk). Liels paldies Lindei par smilšu spēles terapijas ienešanu Latvijā. Vārdu "ienešana" lietoju gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo Latvijā ir arī Lindes veidotā smilšu spēles kolekcija, kas ir LSST biedrības pārziņā. 

2005.gadā Latvijā sākās pirmās smilšu spēles terapijas metodes mācības. 

Pateicoties Lindei, mums bija iespēja mācīties pie smilšu spēles terapeites Monikas Jungeres (Monika Heinzel-Junger), bērnu psihiatra un psihoanalītiķa Jorga Rašes (Jörg Rasche) un citiem pieredzējušiem smilšu spēles terapeitiem no Vācijas.

Lai sajustu Lindes garu un stāstījumu par smilšu spēli, piedāvāju noskatīties Lindes dēla veidoto video.




Fotogrāfijā redzama Linde ar savu dzīvesbiedru Hartmutu Kirstenu 2007.gada vasarā, Latvijas pirmajā smilšu spēles terapijas metodes praktizētāju izlaidumā.



 

Tas izskatās tik viegli un vienkārši: ir daudz figūriņas, smiltis, smilšu kastes un brīvā, aizsargātā telpā, klusumā tiek radīta bilde.

 Šajā kombinācijā ir milzīgs dziedināšanas un transformācijas potenciāls.

Dora Kalff par smilšu spēli.





Doras Kalff latviski tulkotā grāmata

"Smilšu spēle: Psihoterapeitiska pieeja psihei"




Dora Marija Kalff klātesot smilšu bildes tapšanas procesā.





"Bieži vien rokas zina, kā atrisināt mīklu, ar kuru intelekts ir cīnījies veltīgi."
K. G. Jung



Smilšu spēles terapeites Patrīcijas Dunn-Firsteinas video par smilšu spēli.

Šis nelielais video, manuprāt, ļoti vienkāršā un skaidrā veidā iepazīstina ar to kā smilšu spēle notiek.

 


Svarīgi smilšu spēles terapijas pamatpieņēmumi:

1. Psihē ir iedzimta tieksme uz emocionālu un psiholoģisku pašdziedināšanu. Lai šo pašdziedināšanu aktivizētu un uzturētu ir nepieciešama droša un brīva smilšu spēles telpa. 

2. Bezapziņā ir vairāk spēka un ir lielāka ietekme pār mūsu uzvedību, emocijām, attieksmi un dziedināšanu kā apziņai. Smilšu spēle, līdzīgi kā mūsu sapņi, ir dziļā saistībā ar bezapziņas procesiem. Daudz kas mūsu Ego var šķist neskaidrs un nesaprotams, bet tomēr pietiekami uzticams, jo tam ir rezultāts. Smilšu spēle aktivizē bezapziņas procesus. Cilvēka dzīvē ienāk, kaut kas, it kā iepriekš nebijis: sāk redzēt sapņus, saskata sakritības ikdienas dzīvē, jūtama kāda cita veida enerģija, jaunas idejas, cits skats pašam uz sevi utt. 

3. Caur smilšu spēli atklājas psihes ēnas puses. Tas, kas bijis aizklāts, nezināms un iespējams enerģiju apēdošs. Caur ēnas atklāšanu un droši atbrīvošanu notiek personības integrācija un attīstība.

4. Smilšu spēlē atklājas cilvēka intrapsihiskie tēli. Caur tiem cilvēks no jauna iepazīst sevi - savu iekšējo pasauli, savus dēmonus un daimonus,  kompleksus un attiecības ar tiem. 

5. Atklāt un iepazīt savu iekšējo pasauli ir pirmais solis. Otrais un grūtākais:  ir to akceptēt un pieņemt

6. Simbolu valoda ir bezapziņas primārā valoda. Ego komunicē savā dzimtajā vai kādā iemācītā valodā ar racionāliem jēdzieniem, kas dod nosaukumus konkrētām lietām, jūtām, izpausmēm pasaulē. Bezapziņas pasaule dzīvo citā izpausmes telpā. Lai apziņa varētu uztvert bezapziņā notiekošo, bezapziņa izmanto simbolu, tēlu, kādu impulsu vai pievērš mūsu uzmanību kādam ārpasaules objektam, vai caur sapņiem, mūsu uzvedības īpatnībām, pārteikšanos, utml. Jau tas vien, ka mums pašiem tas šķiet savādi, citādi un varbūt pat smieklīgi, liecina, ka bezapziņa kaut ko vēlas padarīt apzinātu t.i. lai mēs paši to ievērojam. 

7. Psihes veselīgai attīstībai ir dabiska garīgā komponente. Ar garīgo komponenti tiek domāts, garīgums kā neatņemama cilvēka sastāvdaļa, neatkarīgi no viņa reliģiskās piederības, iešanu vai neiešanu uz baznīcu. Garīgā komponente ir kaut kas vairāk, jo reliģiska piederība ir tikai viena no garīgās komponentes izpausmēm. Bez garīgā paplašinājuma cilvēks nevar pilnvērtīgi pieaugt, attīstīties un integrēt sevī savu un pasaules dažādību.  Jungiānismā tā ir saite ar Patību (Self).  Smilšuspēle ļauj garīgumam dabīgi ienākt,  neatkarīgi no vecuma, garīgās un intelektuālās attīstības. 

8. Smilšu spēle vienmēr ir par svarīgo. Par sevi.


Iedvesma par smilšu spēles terapijas pamatpieņēmumu aprakstu iegūta no grāmatas Pearson M., Wilson H. Sandplay and simbol work. Emotional Healing&Personal development with Children, Adolescent and Adults. Grāmatas autori pamatā balstās uz Doras Kalff aprakstītajiem smilšu spēles principiem un E.Vainribas (Estella Weinrib) ārkārtīgi interesanto un noderīgo grāmatu "Images of the self" . 













Droša un aizsargāta telpa ir galvenais smilšu spēles princips. Smilšu spēles telpa kā sava veida temenoss - sakrāla, pasargājoša vieta





 .