Junga analītiķi.

 

 Marija-Luīze fon Franca (Marie-Louise von Franz)         1915.01.04. – 1998.02.17.

Nenoliedzama autoritāte pasaku, mītu un sapņu interpretācijā ir Šveices junga analītiķe, filozofijas doktore Marija Luīza  fon Franca.
1940.gadā beidza mācības Cīrihes Universitātē, un cieši sadarbojās ar K.G.Jungu vairāk kā trīsdesmit gadus. Marija Luīza fon Franca ir analītiskās psiholoģijas klasiskās un arhetipiskās virzienu spilgta pārstāve, kas likusi pamatus pasaku un sapņu simboliskās pasaules psiholoģiskai interpretācijai.

Fon Franca satikās ar Jungu 18 gadu vecumā (1933.), kad pabeidzot vidusskolu, viņu un citus klasesbiedrus, Junga brāļa dēls uzaicināja ciemos  pie K.G.Junga uz Bolingenas torni. Tajā pašā vakarā viņa stāstīja savai māsai, ka tā ir bijusi nozīmīgākā tikšanās viņas dzīvē, un tajā pašā gadā Fon Franca sāk studēt klasisko psiholoģiju, vēsturi un antīko mitoloģiju. Pēc gada viņa uzsāk personisko analīzi pie K.G.Junga, un drīzumā arī pasaku simboliskās valodas analīzi, ko turpinās vairāk kā deviņus gadus. Par šo tēmu viņa turpmāk izdos vairākas grāmatas.  1941.gadā fon Franca pati uzsāk analītisko darbu. 1946.gadā Cīrihē viņa sāk dzīvot kopā ar Barbaru Hanahu. B.Hanaha bija analītiķe, grāmatu autore, tuva fon Francas un K.G.Junga līdzgaitniece.

M.L. fon Franca ir vairāk kā 30 grāmatu un rakstu autore un līdzautore divām K.G.Junga grāmatām "Cilvēks un viņa simboli", "Mysterium Coniunctionis" . Angliski pieejamas visas fon Francas grāmatas. Daudzas grāmatas ir tulkotas krieviski. Latviski diemžēl vēl nav tulkotas.

Cīrihes analītiskās psiholoģijas fonds izveidojis mājas lapu, kur ir iespējas iepazīties ar fon Francas biogrāfiju un bibliogrāfiju. Nesmādējams ir arī Wikipēdijas piedāvātās informācijas apkopojums par fon Francas dzīvi un darbiem, kas balstās uz vairāk kā 20 atsaucēm. Latviešu valodā informācija ir minimāla, bet pieejams vērtīga raksta tulkojums, kurā Linde fon Keizerlinga (Vācijas smilšu spēles terapeite, kurai pateicoties Latvijā aizsākās smilšu spēles terapijas apmācības) sarunājas ar fon Francu.

 

 Džeims Hilmans (James Hillman), 1926.04.12 - 2011.10.27.

Dž.Hillmans dzimis ASV, Atlantik Sitijā. Šobrīd zināmās "arhetipiskās psiholoģijas" skolas pamatlicējs, kas radās kopā ar domubiedriem Cīrihē, 1960-to gadu beigās. Hilmans deva priekšroku nosaukumam "arhetipiskais virziens" jeb pieeja Junga analītiskajā psiholoģijā.  Arhetipiskais virziens radās kā reakcija uz nekritisku Junga ideju pārņemšanu, un ir viena no t.s. post-jungiānistu skolām. Hilmans arhetipam piešķir atšķirīgu nozīmi, kā tas pieņemts klasiskā jungiānismā - arhetips kā pirmtēls. Hilmanam arhetips nav atsevišķa kategorija. Arhetipiskā skola uzskata, ka jebkuru tēlu, pat visbanālāko, var uzskatīt un aplūkot par arhetipisku. Arhetipiskajā skolā arhetips nepastāv pats par sevi. Hilmans cilvēka iztēles pasaulei jeb "mundus imaginalis" piešķīra autonomāku, transsubjektīvu lomu, kā tas nav pieņemts uzskatīt post-jungiānistu klasiskajā skolā. 

Lai arī dzimis ASV, Hilmans vairāk kā 30 gadus dzīvo, strādā Eiropā un tikai 1978.gadā atgriežas ASV, Dallasā.

Hilmans var būt dažkārt grūti uztverams, bet vienmēr intelektuāli spožs, interesants, un bieži pat izaicinošs ar savām idejām. Hilmans ir atstājis ārkārtīgi daudz grāmatas un rakstus. Iedvesmojošs un ironisks domātājs, kas liek domāt par cilvēku un sabiedrību ļoti dziļās kategorijās.

Džeims Hilmana  bibliogrāfijas pilnīgs saraksts ir pieejams Opus Archive and Resarch Center. Krievu valodā lasīt un aplūkot izdotās grāmatas.



 Edward F.Edinger

 Edvards F. Edingers (Edward F.Edinger), 1922.12.13.-1998.07.17.

Junga analītiķis, psihiatrs, sākot no 1950. gadiem ieņēma nozīmīgu vietu ASV analītiķu sabiedrībā. Nozīmīgs viņa pētnieciskā darba fokuss bija vērsts uz reliģijas nozīmi cilvēka garīgajā attīstībā, individuācijā. Viņš uzskatīja, ka viens no galvenajiem mūsdienu cilvēka neirožu pamatiem ir reliģijas noliegšana un zinātnes dominēšana. Reliģiju un attiecības ar Dievu Edingers analizē Junga analītiskās psiholoģijas kontekstā un saista to ar Patības (Self) arhetipu cilvēka psihē. Pieminēšu tikai dažas no viņa izcilajām grāmatām:  ''Ego and Archetype: Individuation and the Religious Function of the Psyche'' (1972) (krieviski lasāma), ''Anatomy of the Psyche: Alchemical Symbolism in Psychotherapy'' (1968), ''Creation of Consciousness'' (1995). 

Edingers uzskatīja, ka viens no gallvenajiem terapijas mērķiem ir palīdzēt cilvēkam atrast savu Lielāko kontekstu t.i. atjaunot attiecības, saikni ar cilvēka Patību (Self).

Krieviski tulkotās grāmatas. un šeit

 

Ēriks Neumans (Erich Neumann), 1905.01.23.-1960.11.05. 

Psihologs, filozofs un viens no K.G.Junga izcilākajiem skolniekiem. Dzimis Berlīnē. Turpat studējis filozofiju un vēlāk, 1927.gadā medicīnu. 1934.gadā Ē.Neumans kopā ar sievu bija spiesti pamest Berlīni un pārcēlās uz dzīvi Telavivā. 

Ē.Neumans ir sniedzis būtisku ieguldījumu psihes attīstības psiholoģijā. Viņa darbi The Origins and History of Consciousness (1949),The Great Mother (1955)", The Child u.c. ir kā interesants, dziļš ceļojums bezapziņas pasaulē un palīdz, kaut nedaudz labāk, izprast tik grūti izprotamo - mūsu bezapziņu. 

Krievu valodā.

 

 M. Šteins (Murray Stein), 1943.09.02.

Rakstnieks, lektors, Junga analītiķis un filozofijas zinātņu doktors M.Šteins izglītību ieguvis K.G.Junga institūtā Cīrihē (1973). Dzimis Kanādā. Beidzis Jēlas Universitāti (1965), Jēlas Teoloģijas skolu (1969) un Čikāgas Universitāti (1985). Viņš ir viens no Starpreģionālās Junga analītiķu biedrības un Čikāgas Junga analītiķu asociācijas dibinātājiem. No 2001. līdz 2004. gadam viņš ir bijis Starptautiskās Junga analītiskās psiholoģijas asociācijas (IAAP) prezidents un Starptautiskās Analītiskās psiholoģijas skolas Cīrihē prezidents no 2008. līdz 2012. gadam. Viņš ir lektors un daudzu grāmatu autors, no kurām pazīstamākās ir “Dzīves vidusposmā” (In MidLife, tulkota arī krievu val.), “Junga dvēseles karte” (Jung’s Map of the Soul, tulkota arī krievu val.), “Rūpējoties par Patību” (Minding the Self), unDvēsele – atgūšana un dziedināšana” (Soul – Retrieval and Treatment), kā arī neskaitāmu rakstu par analītisko psiholoģiju un Junga psihoanalīzi autors. Viņš ir “Edinburgas Psihoanalīzes enciklopēdijas” (Edinburgh Encyclopedia of Psychoanalysis) Junga novirziena redaktors un izdevuma “Junga psihoanalīze” (Jungian psychoanalysis) redaktors. Mjurijs Šteins dzīvo Šveicē un ir pasniedzējs, supervizors Starptautiskās Analītiskās psiholoģijas skolā Cīrihē (ISAP Zurich). Viņa privātprakse ir Cīrihē.  wwws.murraystein.com.


Fotogrāfija no 2017. gada 27.-28.jūlija M.Šteina viesošanās Rīgā, sniedzot divus seminārus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tikšanos organizēja Junga analītiskās psiholoģijas biedrība.


Sadaļa pakāpeniski, savā ritumā papildinās.

 .