Pāriet uz galveno saturu
jungian.lv
  • K.G.Jungs
    • K.G.Junga grāmatas un raksti
      • Grāmatas latviešu valodā
    • K.G.Junga biogrāfija
    • K.G.Jungs foto
    • K.G. Jungs video
    • K.G.Junga idejas
    • Saites
  • Junga analītiskā psiholoģija
    • Raksti par analītisko psiholoģiju
    • Junga analītiķi
    • Video
    • Saites
  • Dvēseles karte
    • Apziņa/Bezapziņa
    • Persona
    • Ēna
    • Ego
    • Anima/Animus
    • Arhetips
    • Patība
    • Kompleksi
    • Personības tipi
    • Individuācija
    • Kolektīvā bezapziņa
  • Smilšu spēle
    • Smilšu raksti
    • Saites par smilšu spēles terapiju
  • Mandala
    • Mandalu galerija
    • Mandalu video
    • Mandalu raksti
  • Simbolu valoda
    • Saites par simboliem
  • Sapņi

Kultūras traumas atstāj garu postījumu ceļu.

14. jūnijs, 2016 pl. 19:58
Junga analītiskā psiholoģija, kopš saviem pirmsākumiem, lielu nozīmi ir pievērsusi ne tikai cilvēka psihes individuālajiem procesiem, bet arī cilvēka kultūras kontekstam un kolektīvai zemapziņai.
Godinot 1941.gada jūnijā izsūtīto cilvēku piemiņu, man šķiet svarīgi rakstīt par to, ka kultūras traumas tautai nebeidzas ar uzvaru pār pāri darītājiem.


Neatrisināta kulturas trauma caurvijas paaudžu paaudzēs. Tā var būtiski ietekmēt indivīdu un grupu dzīvi pēc daudziem gadiem. Junga analītiķe Gražina Gudaite uzsver, ka simtiem pētījumu norāda, ka nākamai paaudzei ir tendence uzņemt daļu no vecāku, vecvecāku psiholoģiskās nastas. Traumatizētie vecāki var vēl ilgu laiku justies nedroši, trauksmes pilni, kā arī izjust specifiskus PTSD simptomus (post traumatic stress disorder, DSM-5), kas savukārt, noteiktā veidā ietekmē audzināšanas veidu un attiecības ar bērniem, ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem. Piemēram psihodinamiskās pieejas pētījumos ir novērota, bērnu no izdzīvotāju ģimenēm, saistība ar individuācijas-separācijas problēmām. Šķiršanās starp bērnu un vecāku tiek asociēta ar bailēm un nāvi.  Tas traucē bērna attīstību un būtiski ietekmē svarīgo atdalīšanās no vecākiem procesu. Bieži bērniem var būt novērojama paaugstināta vēlme atbalstīt vecākus. Bērns  ir spiests pastiprināti orientētēties uz vecāka vajadzībām, sniegt atbalstu vecākam, un viņa uzvedība bieži var būt balstīta bažās apbēdināt vecāku, kurš vēl piedzīvo traumas sekas. Savukārt, pētījumi no piesaistes teorijas skatu punkta norāda saistību ar vecāka piesaistes stilu pret bērnu, kas pēc traumatiskajiem notikumiem var būt vai pārlieku distancēts, vai hiper-aprūpējošs.
Dažkārt trauma it kā apiet vienu paaudzi un uzvedības, veselības, psiholoģiskās grūtības parādās  aiznākamajā paaudzē, mazbērniem.
Analizējot savu dzīvi ne tikai caur savu ciltskoku, bet arī caur tautas vēsturisko pieredzi un kolektīvajām traumām, mēs iegūstam vēl vienu, ļoti svarīgu savas esības daļu.
Domājot par indivīdu un tautas veselību nākotnē, kultūras traumas ir jāizprot un jāapzinās to ietekme (ne tikai negatīvā) pēc iespējas pilnīgāk.

Izmantotā literatūra:
Confronting Cultural Trauma: Jungian Approaches to Understanding and Healing. Editors G.Gudaite, M.Stein - NO: Spring Journal Books, 2014.

 

Jaunākie ieraksti

  • URSULA WIRTZ lekcija un seminārs RĪGĀ
    16. feb. 2024
  • Par Brīnumpasakām Kultūras rondo
    7. dec. 2023
  • Ceļā ar pasaku
    29. nov. 2023
  • Gaisma saules aptumsuma laikā
    13. apr. 2020
  • Sekojiet jaunumiem www.jungabiedrība.lv, jo saistībā ar COVID-19 izsludināto ārkārtējo situāciju Ursulas Wirtz seminārs ir pārcelts!– Šveices Junga analītiķe Urzula Wirtz atkal Rīgā!
    7. mar. 2020
  • Starptautiskā konference Latvijā "Kultūras trauma un tās dziedināšana"
    15. sep. 2019
  • XXI Starptautiskais analītiskās psiholoģijas kongress Vīnē
    24. aug. 2019
Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.