Mana-personības arhetips

Simbolu un arhetipu iepazīšanas ceļos esmu nonākusi pie satikšanās ar Mana arhetipu jeb Mana-Personība. Angliski - Mana-personality. Vāciski - Mana-persönlichkeiten. Lai tekstā nerastos juceklis ar piederības vietniekvārdu "mana" un mana arhetipu, tad turpmāk tekstā arhetipa nosaukumu rakstīšu ar lielo burtu - Mana.

Manas vārda pirmsākumi ir meklējami Austronēzijas valodās ar nozīmi spēks, efektivitāte, prestižs, kur lielākoties spēks un jauda ir ar pārdabisku nozīmi. Polinēziešu, Malaiziešu, Melanēziešu u.c. kultūrās Mana ir viens no svarīgākajiem garīgajiem konceptiem. Melanēziešu valodā Mana nozīmē svētums, dievišķais. Mana ir  garīgais spēks, kura izcelsme saistīta ar pārdabiskiem un transcendentāliem spēkiem. Tādejādi, ja cilvēkam piemīt Mana, viņam pieder vara un spēks ietekmēt dotās dzīves situācijas un cilvēkus. Mana vārdu piemēroja cilvēkiem ar īpašu statusu, piemēram, garīgajiem līderiem, vadītājiem, šamaņiem. Manas spēks neglabājas un neizpaužas tikai caur cilvēkiem. Mana var attiecināt uz gariem, noteiktām vietām un nedzīviem objektiem. Mana vārda nozīme ir komplicēta, jo tā ir daļa no liela reģiona seno tautu pasaules uzskata. Tomēr kopumā Manas galvenā nozīme ir pārdabiskas spējas un maģisks spēks. Mana var izpausties labā vai ļaunā veidā, labdabīgi vai apdraudoši.

Rietumu diskusijās Mana ienāk 19.gs., lai raksturotu to, kas ir saucams par transcendentālu, pārdabisku spēks, kas izpaudies caur ārkārtas parādībām vai spējām. Būtībā jebkas, kas atšķirams no parastā, ikdienišķā ir tādēļ, ka darbojas Mana.

K.G.Jungu pārdabiskās un ekstrasensorās spējas aizrāva un interesēja jau no bērnības gan dēļ paša piedzīvotā, gan ietekmējoties no mātes. Viens no pirmajiem petījumiem, iegūstot doktora grādu Cīrihes universitātē, bija Junga doktora disertācija «Par tā saucamo okulto fenomenu psiholoģiju un pataloģiju». Okultie pārdabiskie, ar viņpa­sauli saistītie fenomeni Junga izpratnē ir nevis tum­sonības izpausmes,  kā tolaik bija pieņemts uzskatīt, bet zinātniskas izpētes cienīgas parādības.

7.sējuma raksta "Ego un bezapziņas attiecības", otrajā daļā, kas veltīta individuācijai, K.G.Jungs Mana arhetipam velta atsevišķu sadaļu "Mana-Personība"un nedaudz to piemin arī savā biogrāfiskajā grāmatā "Atmiņas, sapņi, refleksijas".

Mana-Personības arhetipa loma ir nozīmīga individuācijas procesā. Meklējot plašāku informāciju par Mana uzgāju, manuprāt, ļoti veiksmīgi izstrādāto psihes shēmu, kas balstās pēc analītiķes Jolandas Jacobi grāmatas papildinājumiem (the-lucid-movement.tumblr.com). 

Shēma atspoguļo psihes struktūru, bet caur to var aplūkot arī Mana arhetipa vietu individuācijas ceļā, kura nosacītais mērķis ir Self jeb Patība. Individuācijas sākumposms ir tikšanās ar Ēnu, kas viennozīmīgi ir saistīts ar Personas un Ego konfrontāciju. Nākamais posms ir tikšanās ar dvēseli, dvēseles tēlu jeb attiecīgi vīriešiem un sievietēm - Anima/Animus. Tikšanās ar Mana-personību ir trešais individuācijas posms, kas saistīts ar atbrīvošanos no anima/animus arhetipiem, kad notiek  vīrieša psiholoģiskā atbrīvošanās no dēmoniskās animas tēla. Kā raksta Jungs, vīrietis, kurš ir ticis galā ar savu animu, atņem viņai viņas Manu un iegūst to sev. Kā tas ir bijis saskaņā ar senajo Polinēziešu tautu kultūru, ja cilvēks nogalina Mana personību, tad viņš iegūst tā īpašības.

Pilnvērtīga Mana-personība satura izdzīvošana, apzināšanās vīriešiem nozīmē otro un reālo atbrīvošanos no tēva. Sievietēm - atbrīvošanos no mātes. Pēc šī procesa indivīds pirmo reizi dzīvē piedzīvo pilnīgu sevis apzināšanās, esības izjūtu. 

Kā redzams shēmā, Mana-personība ir kolektīvās bezapziņas sastāvdaļa, kas novērojama caur vispārzināmiem vīriešu arhetipiskajiem tēliem, piemeram, vadoņa, viedā vīra, burvja, svētā, garu un cilvēku vadoņa, Dieva drauga tēlos. Dziednieces, raganas, viedās, sirmās māmuliņas u.c. arhetipiskie tēli atspoguļo Lielās mātes arhetipa Mana-personības aspektus.

Katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad jūti īpašu varu, spēku atbrīvošanos, zināšanas, spējas un iespējas noteikt situācijas vai citus cilvēkus, ietekmēt notiekošā attīstību. Tajā ir daudz arī narcistisko aspektu. Atminos, ka Junga analītiķe G.Teivāne, atgriežoties no konferences Čehijā, pieminēja analītiķes Verenas Kast vārdus : "Individuācija nevar notikt bez noteiktas narcisma devas". Tagad man ir sajūta, ka iespējams V.Kast teiktais ir saistīts arī ar Manas ienākšanu mūsu dzīvēs - omnipotences, īpaša spēka un spēju sajūtu. Lai individuācijas proocess varētu turpināties ir nepieciešama sevis apzinašanās, ticība saviem spēkiem un pašapziņa. Kāds ļoti uzticams, drošs un vieds iekšējais gars, šamanis, kas palīdzēs tālākajā ceļā. Individuācija nav vienkārša, bez tam individualitāte, kas šķiļas aizvien vairāk indivduācijas procesā, vienmēr ir un būs sabiedrību jeb kolektīvo bezapziņu, vairāk vai mazāk, konfrontējoša. Iekšējos un arī ārējos palīgus šajā ceļā vajadzēs.

No otras puses Jungs brīdina par riskiem, ja Ego identificējas ar Mana. Pēc būtības, to var aplūkot kā Ego inflāciju un narcistiskos personības traucējumus, runājot diagnostikas valodā. Jebkurš kolektīvās bezapziņas tēls nes milzu enerģiju. Es pieļauju, ka Mana arhetipa tēmā ir atrodama atbilde arī par tik ļoti daudziem gudrajiem, viedajiem, dažādu virzienu skolotājiem, kas pēdējos gados Latvijā ir uzplaukuši tik lielā skaitā.

Ja Ego spēj atzīt, ka pastāv vēl kas bez viņa un nepaliek "uzvaras", vienīgā varoņa statusā, spēj neizaicināt bezapziņas spēkus, tad inflācija vai pārņemtība ar "viedo" tēliem jeb identificēšanās ar Mana var izpalikt. Tad Mana arhetips kalpo Ego kā palīgs un saistviela ar Patības arhetipu. Mana-personībai no vienas puses piemīt augstākais viedums, bet no otras puses, augstākā griba. Jo mēs vairāk apzināmies, zinām, jo mūs spiež iet tālāk un gribēt vairāk, bet mēs varam paveikt tik, cik varam. Ne vairāk un ne mazāk. Ego ir jāpieņem savas ierobežotās spējas, kas arī ir viens būtisks individuācijas ceļa stūrakmenis.

Izmantotā literatūra.

Enciklopedia Britannica. https://www.britannica.com/topic/mana-Polynesian-and-Melanesian-religion. Юнг К.Г. Очерки по психологии безсознателного. Пер.с англ. - М.: Когито-Центр, 2013. -352 с.Jung, C., Collected Works of C. G. Jung, Vol. 7. 2nd ed., - USA,Princeton University Press, 1966. 349 p.Jung C.G. Memories, Dreams, Reflections. (1961) - London, Fontana Paperbacks, 1983. -448p.
Jolandi Jacobi, The Psychology of C. G. Jung (1968) - Londonp. 40

Izmantotā bilde.

Papuan Idols, engraving from Ridpath's Universal History, Volume VIII, 1894; Aizgūts no
the-lucid-movement.tumblr.com