Bollingen stone - Bolingenas akmens mandala
20. marts, 2016 pl. 13:30
1950.gadā, par godu saviem 75 gadiem dzīves, un paužot Bolingenas torņa nozīmi, K.G.Jungs uzsāka darbu pie akmens skulptūras. Tā ir atrodama ar nosaukumiem Bolingenas akmens, Bāreņu akmens vai Akmens mandala, bet Jungs to sauca vienkārši par Akmeni.
Savā autobiogrāfiskā grāmatā "Atmiņas, sapņi, refleksijas" Jungs apraksta interesantu notikumu, kas saistās ar akmens skulptūras pašu sākumu. Turpinot darbus Bolingenas torņa būvniecībā, bija nepieciešams pasūtīt akmeņus, lai uzceltu ārsienu dārzā. Viņš iedeva mūrniekam precīzus nepieciešamos izmērus, kurš savukārt, nodeva tos tālāk karjera īpašniekam. Kad pasūtījums bija atnācis, tika konstatēts, ka galvenais dārza stūrakmens pilnībā neatbilst pasūtītajiem izmēriem. Vēl jo vairāk, pasūtītais akmens bija trīsstūra formas, bet atsūtītais - stipri lielākā izmērā un četrstūrains. Mūrnieks bija ļoti dusmīgs un grasījās sūtīt atpakaļ nepareizo akmeni, bet, kad Jungs bija aplūkojis akmeni, viņš apturēja strādnieku un teica: "Nē! Tas ir mans akmenis! Man to vajag!". Jungs raksta, kad ieraudzījis šo akmeni viņš jutis, ka, kaut kas ar to ir jāizdara. Kas tieši, tas vēl nebija saprotams.
Trīs nozīmīgi simboli, kuriem jau sākumā ir jāpievērš uzmanība, lai varētu vairāk iedziļināties Junga skulptūras vēstījumā kopumā. Tie ir mandala, radoša darbība un akmens.
Jau diezgan agrīnos darbos, Jungs pauda atziņas par mandalas psiholoģisko nozīmi cilvēku dzīvē. Mandalas simbols attaino Patības arhetipu. Tas vienmēr ir saistīts gan ar individuālo, gan kolektīvo bezapziņu. Mandala simbolizē Visumu un Pasaules kārtību. Mandalas radīšanas procesā, tās radītājs ienes sevī "kārtību" un harmonizējas. Jungs apraksta mandalas simbolu "Psiholoģija un alķīmija" .
Jungs vairākas savas dzīves krīzes bija pārvarējis ar radošas darbības palīdzību un uzskatīja to par vitāli nepieciešamu katram cilvēkam. Junga zīmējumi, kas apkopoti Sarkanajā grāmatā, mandalu zīmēšana, kā arī pats veids, kā Jungs attiecās pret psihoterapiju un sapņu analīzi, ir tikai daži piemēri par radošas darbības nozīmi psihes atveseļošanas procesā analītiskajā psiholoģijā. Radošums, kreativitātes princips psiholoģiskā nozīmē tiek saistīts ar eross, pretstatā tanatoss - nāves principam. Radīšana kā dzimšana, kaut kā jauna izveidošana ir saistāma arī ar mātes arhetipiskajiem aspektiem.
Trešais simbols ir akmens. Jungs izvēlas veidot akmens skulptūru, un tam ir būtiska simboliskā nozīme. Jungs, pētot alķīmiķu darbus un salīdzinot tos ar cilvēka psihes procesiem, bieži piemin un analizē akmens simbolu. Alķīmiķu galvenās darbošanās opus magnum mērķis bija zelta jeb simboliskā nozīmē filozofu akmens, lapis iegūšana. Šis process ataino cilvēka individuācijas procesu, un ir nekas cits, kā Patības arhetipa projekcija - grūti sasniedzams ideāls, vienotības un pilnības simbols.
Bolingenas akmens ietver uzrakstus uz trīs tā daļām, un priekšpusē, mandalu, kas sadalīta četrās daļās. Skaitļu simbolikai arī ir jāpievērš uzmanība, un jungiānismā tam ir liela nozīme. Skaitļi trīs un četri ir plaši sastopami simboli. Trīs ir dinamisks skaitlis, kas saistīts ar radīšanu un radošumu, dzīvi un mainīgumu. Trīs ir 1 un 2 summa, apvieno šo divu skaitļu īpašības jaunā kvalitātē. Kā raksta Junga analītiķis E.Edingers savā grāmatā "Ego un arhetips" - trīs atrisina divu konfliktu. Savukārt četri ir struktūras, stabilitātes simbols. Mandala ir aplis kvadrātā - atainojot mainīgo psihisko, savā statiskajā t.i. mūžīgajā aspektā. Ja trīs ataino procesu, tad četri - mērķi.
Pirmais, ko Jungs izkala bija vārdi no alķīmiķa Arnaldus de Villanova (miris 1313.gadā) darba: "HIC Lapis exilis extat, pretio quoque Vilis, spernitur ir stultis, amatur plus ab edoctis."
Šeit stāv viduvējs, nepievilcīgs akmens,
Tas ir par lētu cenu!Jo vairāk tas nicināts no muļķiem,
Jo vairāk mīlēts no viedajiem.
Tas ir dzejolis par alķīmiķu filozofu akmeni, lapis, kas bieži tiek atstāts novārtā un lielākoties tiek novērtēts par zemu. Šajā akmens pusē ir arī Junga veltījums pašam sev, kas latviski varētu skanēt: "Par piemiņu K.G.Jungam, viņa 75.dzimšanas dienā, kas pateicībā radīts un šeit novietots 1950.gadā."
Skulptūras otrā pusē, mandalas centrālajā daļā ir atainota maza cilvēka figūra. Visbiežāk to asociē ar Telesforus, kaut gan ne tikai, jo Jungs raksta, ka mazais cilvēks ir "mazais homunculus". Tas sasaucas arī ar mazās lelles, koka cilvēciņu stāstu Junga bērnībā, kā arī Kabir, Atmaviktu tēliem. Telesforus (Telesphorus), tēls grieķu mitoloģijā, Asklēpija, medicīnas dieva dēls. Man ir grūti atrast atbilstošu vārdu latviešu valodā - pabeidzējs; pabeigšanas, pabeigtuma, noslēguma ienesējs, ieviesējs, noslēdzējs. Angļu val. - accomplisher. Atmaviktu un Telesforus tēli pamatā satur gaismas nesēju simboliku. Gaismas nesēja simbols asociējas arī ar vienu no Junga sapņiem agrā jaunībā. Jungs par sapni rakstīja: "Un vēl! Es apzinājos, ka mazā uguntiņa sapnī bija mana apziņa, mans vienīgais dārgums. Mans uzdevums bija saglabāt gaismu, neskatoties uz vita peracta - uz to, kas ir slēpts priekš gaismas."
Psiholoģiskā nozīmē, gaismas nesēja simbols ir apziņa, kas ienes gaismu (apzināšanos) bezapziņas tumsā (tajā, ko nevaram apzināties, kur apziņai ir grūti vai neiespējami piekļūt).
Apkopota no dažādiem avotiem, Telesforus tēla analīze ir K.G.Junga dzīļu psiholoģijas blogā.
Jungam ideja par šo tēlu radās pavisam "nejauši". Aplūkojot akmeņa dabīgo struktūru, tā centrālajā daļā, varēja redzēt tādu kā iedobi. Kā Jungs raksta: "Kā aplis, it kā acs, kas skatījās uz mani."
Rokā viņš tur homunkulus lukturi un ir ģērbts apmetnī ar kapuci. Apkārt mazajam cilvēkam ir teksts grieķu valodā, ko Jungs sacerēja radošā procesa laikā un veltīja Telesforus.«Ὁ Αἰὼν παῖς ἐστι παίζων, πεττεύων · παιδὸς ἡ βασιληίη» · Τελεσφόρος διελαύνων τοὺς σκοτεινοὺς τοῦ κόσμου τόπους, καὶ ὡς ἀστὴρ ἀναλάμπων ἐκ τοῦ βάθους, ὁδηγεῖ «παρ" Ἠελίοιο πύλας καὶ δῆμον ὀνείρων ».
Laiks ir bērns - spēlējas kā bērns - spēlē galda spēli - bērnu karaļvalsts.
Tas ir Telesforus, kas klejo pa kosmosa tumšajām vietām un spīd kā zvaigzne no dzīlēm.
Viņš norāda ceļu uz saules vārtiem un sapņu zemi.
Trešajā akmens pusē, kas pret ezeru, Jungs ļāva runāt pašam akmenim. Tur tika iekalti alķīmiķu teksti latīniski.
Es esmu bārenis, viens; Tomēr es esmu sastopams visur. Es esmu viens, bet pret sevi. Es vienlaicīgi esmu jaunietis un vecs vīrs. Man nav zināmi ne tēvs, ne māte, jo mani iznesa no dziļuma kā zivi, vai nokritu kā balts akmens no debesīm. Es klīstu mežos un kalnos, bet es esmu apslēpts visdziļākajā cilvēka dvēselē. Es esmu mirstīgs ikvienam, tomēr vēl neesmu pieskāries Aeona ciklam.
("I am an orphan, alone; nevertheless I am found everywhere. I am one, but opposed to myself. I am youth and old man at one and the same time. I have known neither father nor mother, because I have had to be fetched out of the deep like a fish, or fell like a white stone from heaven. In woods and mountains I roam, but I am hidden in the innermost soul of man. I am mortal for everyone, yet I am not touched by the cycle of aeons." C.G.Jung. Memories, Dreams, Reflections.)
